Lai mazinātu interešu konflikta un korupcijas risku Publisko iepirkumu sfērā, citās valstīs kontroles un pārsūdzību izskatīšanas funkcijas ir nošķirtas no starpniecības funkcijām. Tas mazina varbūtību, ka kontroles funkciju izpildes gaitā iegūtā informācija varētu tikt izmantota īpaša labvēlības statusa ieguvējiem, kas ir iespējams dažādu konsultāciju un apmācību procesa dalībniekiem un citām pietuvinātām personām.
Arī citās pasaules valstīs publisko iepirkumu uzraudzības un starpniecības institūcijas nav neatkarīgas iestādes. Visbiežāk tās atrodas Finanšu ministrijas (piemēram, Latvija, Somija, Kipra, Slovēnija, Apvienotā Karaliste, Zviedrija, Igaunija, Malta) pakļautībā vai pārraudzībā. Čehijas Republikā publisko iepirkumu uzraudzības un starpniecības institūcijas administrē Reģionālās attīstības ministrija, Slovākijas Republikā un Portugālē - Ministru kabinets, Rumānijā un Polijā - Ministru prezidents, bet Ungārijā - Parlaments. Luksemburgā ir izveidota Publisko būvdarbu ministrija un lielākā uzmanība tiek pievērsta šiem līgumu veidiem.
Pēdējos gados vairākās valstīs Publisko iepirkumu sistēmas tika reorganizētas, piemēram Igaunijā pēc 2010.gadā veiktās reorganizācijas iepirkumu uzraudzības institūcijas funkcijas nodotas Finanšu ministrijas pārziņā, bet Maltā 2009.gadā tika ieviests Eiropas Savienības pārejas programmas finansēts pilnīgi centralizēts publisko iepirkumu sistēmas modelis.
Valsts un pašvaldību iepirkumu līgumu slēgšana lielā mērā ir saistīta ar politisku lēmumu pieņemšanu, tāpēc liela nozīme ir sabiedrības izpratnei par pieņemto lēmumu pamatotību. To var veicināt pētījumi, periodiskie izdevumi, konferences, savstarpējas sadarbības līgumi ar augstākajām mācību iestādēm un tml. Apvienotajā Karalistē sadarbībā ar Notingemas Universitāti tika izveidota Publisko iepirkumu pētniecības grupa, Vācijā darbojas Publisko iepirkumu aģentūra, kas sadarbībā ar dažādām federālajām iestādēm, fondiem un pētniecības iestādēm organizē savstarpējās sadarbības pasākumus, kuru galvenais uzdevums ir korupcijas novēršana.
Lai ierēdņiem un politikas veidotājiem palīdzētu pieņemt kompetentus lēmumus, Austrālijā un Kanādā plaši izmanto publisko iepirkumu pētījumus. Mūsdienu publiskie iepirkumi aptver arvien plašāku ģeogrāfisko diapazonu, piegāžu struktūra kļūst arvien sarežģītāka, paaugstinās prasības attiecībā pret vidi, tāpēc šajās valstīs ar publisko iepirkumu darbību ir saistītas vairākas akadēmiskās programmas.
Jaunzēlandē Valsts iepirkuma attīstības grupa Ekonomikas attīstības ministrijas pārvaldībā tika izveidota 2006.gadā. Tās misija tika formulēta šādi: vislabāko iepirkumu rezultātu panākšana valstij, nodokļu maksātajiem un uzņēmējdarbībai Jaunzēlandē. Grupas uzdevums - koncentrēt savu darbības programmu, izplatīt un uzlabot zināšanas, izpratni par publiskā iepirkuma labākās prakses piemēriem, tās dažādām priekšrocībām. Līdz ar Valsts iepirkuma attīstības grupas izveidošanu strauji palielinājās pieprasījums pēc iepirkuma speciālistiem, pieauga ieguldījumi darbinieku apmācībai un izglītībai. Grupa uztur interaktīvu elektronisku vietni transporta koordinēšanai, labas prakses veicināšanai, konsultācijām un informācijas apmaiņai starp publiskā sektora iepirkumu praktiķiem. Tā organizē arī regulāras programmas, seminārus, konferences un apmācību kursus par visiem publiskā sektora iepirkumu procesa aspektiem, atzīstot starptautiski atzītos labās prakses piemērus vērtēšanas un profesionālo standartu jomā. Visciešākā sadarbība tiek īstenota ar kaimiņvalsti – Austrāliju, kurā darbojas institūts ar radniecīgām funkcijām.
Senas un stabilas tradīcijas publisko iepirkumu jomā ir Japānā. Līdzās pētniecības un izglītošanas procesu nodrošināšanai, 1995.gadā Japānas valdība izveidojusi Iepirkumu uzraudzības padomes sūdzību padomes valdi, kuras sastāvā ir 23 zinātnieki, pētnieki un citi speciālisti ar attiecīgu pieredzi, kas ir atbildīgi par iesniegto sūdzību izskatīšanu. Tās tiek izskatītas 90 dienu laikā, un padomes locekļu pienākums ir izvērtēt visus lietas apstākļus, kā arī sniegt adekvātus ieteikumus to cēloņu novēršanai.
Attīstītajās pasaules valstīs publisko iepirkumu risku analīze ir pastāvīgs process. Atbilstoši jaunajiem konstatējumiem tiek atjaunotas, pilnveidotas un stiprinātas publisko iepirkumu vadlīnijas un atbildības mehānismi valsts iepirkuma iestāžu ierēdņiem un līgumslēdzējiem, kas novērstu risku integritāti arī līgumsaistību izpildes posmā. Valstīs ir ieviesti dažādi pasākumi, kas attiecināmi uz plānošanu, risku pārvaldības paņēmieniem, uzraudzību, tehnoloģiju izmantošanu, kopīgu atbildību, valsts kontroli, cilvēkresursu uzlabošanas prasībām, finanšu izlietojumu, rezultātu analīzi u.c.
Atbilstoši iepriekš izstrādātiem plāniem tiek analizētas vajadzības un izvēlēts vislabākais iepirkumu risinājums, novēršot nesaimniecisku rīcību un korupciju iepirkuma jomā.
Kanādā, Īrijā un Apvienotajā Karalistē liela vērība tiek vērsta uz cenu aprēķināšanas mehānismiem, apmaksas veidu un kārtību. Austrālijā, Jaunzēlandē un Apvienotajā Karalistē speciālisti izstrādā iekšējo risku matricas, kas administrācijai palīdz nodrošināt drošību augsta riska līgumu slēgšanas gadījumā.
Piemēram, Itālijā, Korejā, Meksikā un Apvienotajā Karalistē tiek noteikti ierobežojumi un kontrole attiecībā uz izmaiņām līguma noteikumos, iestādei ir jāsniedz pamatojums iespējamajām variācijām. Līgums var būt pakļauts iekšējai vai ārējai pārskatīšanai, tostarp arī – ar trešo personu iesaistīšanu. Turklāt, tehniskās vai finanšu svārstības var veikt tikai līdz noteiktām robežām, bet atļauju mainīt pasūtījumus ārpus tām var apstiprināt tikai augstākas iestādes.
Precīza un savlaicīga uzraudzība, regulāri ziņojumi par projekta gaitu tiek nodrošināta Beļģijā, bet Spānijā šo jautājumu risināšanai tiek piesaistīts arī privātais sektors.
Meksikā un Korejā uzraudzības procesu nodrošināšanā, sevišķu līgumu izpildes un maksājumu plūsmas uzraudzībā, plaši tiek izmantotas jaunās tehnoloģijas. Portugālē līgumu pārvaldības rīks pieļauj izmaiņas un apstiprināšanu atbilstoši tirgus situācijai un atbilstības kontroles līguma noteikumiem. Indijā plaši ieviestas e-izsoles un e-maksājumi.
Dažās valstīs tiek izmantoti modeļi riska dalīšanai starp līgumslēdzēju iestādi un darbuzņēmēju (galvenokārt līgumsaistību izpildes garantijas). Piemēram, Japānā valdība saņem ievērojamu summu gadījumā, ja kavēta līguma izpilde, bet Meksikā gadījumā, ja rēķini nav samaksāti iepirkuma līgumā noteiktajā termiņā, valsts aģentūra apņemas maksāt procentus, atbildīgo amatpersonu saucot pie atbildības.
Galvenais nosacījums pilnvērtīgai iepirkumu kontrolei ir informācijas pieejamība. Piemēram, Norvēģijā arhivētie publisko iepirkumu līgumi un visi saistītie dokumenti ir pieejami masu saziņas līdzekļiem. Sevišķa nozīme tam ir gadījumos, ja līgumā ir veiktas kādas izmaiņas. Piemēram, Apvienotajā Karalistē visi grozījumi publisko iepirkumu līgumā ir jāreģistrē. Citās valstīs līgumsaistību izpildes posmā sabiedrības kontrole parasti netiek nodrošināta.
Projekti var būt specifiski un atbilstoši var tikt veidoti arī iepirkumu plāni - augstas vērtības preču pirkumiem un pakalpojumiem ar stratēģisku vērtību. Uz to īpaša uzmanība tiek vērsta tādās valstīs kā Austrālija, Somija un Jaunzēlande. Labākās iepirkuma iespējas liela mēroga iepirkumiem, kas ir īpaši neaizsargāti pret sliktu vadību (piemēram, sadārdzinājumi, kavējumi vai nespēja pabeigt darbu laikā, bojāti ražojumi un tml.) un iespējamo korupciju. Būvdarbu līgumiem Austrālijas valdība ir definējusi Kontrolsarakstu ar astoņiem godīguma jautājumiem, kuru izpilde tiek kontrolēta.
Ikgadēju pārskatu par sasniegtajiem rezultātiem pēdējā finanšu gadā attiecībā pret plānotajām darbībām ir jāiesniedz Kanādā un Čīlē. Sabalansētos rādītājus izmanto tādās valstīs kā Beļģija un Koreja. Tas izpaužas kā izstrādāta darbību stratēģija un regulāra atskaišu iesniegšana ar mērķi uzlabot pašu procesu un gala rezultātu. Lai nodrošinātu līgumslēdzēju iestāžu ierēdņu atbilstošu motivāciju sekmēt finanšu resursu ietaupījumu, individuālās darbības rezultātu izvērtējumā ir iekļauti punkti, kas saistīti gan ar savlaicīgumu, gan arī ar kvalitāti.
Dažas valstis ir paplašinājušas atbildības sfēru izmantot līdzekļus, kuri paredzēti iepirkuma mērķim, un pieļauj to izmantošanu labāku rezultātu sasniegšanai, piemēram, Kanāda. Šī pieeja var palīdzēt pārbaudīt, vai pārredzamības politika valsts pasūtījumos ir noteikta saskaņā ar valsts stratēģiju un tās atbalstu praksē. Specifisks process tiek izmantots, lai attaisnotu motivācijai izmantot valsts iepirkuma procedūras, un tiek veiktas pārbaudes, vai kopējie ieguvumi ir lielāki.
Austrālijā atsevišķos gadījumos iepirkuma veikšanas procesā tiek iesaistīti godīguma auditori, kas ir neatkarīgi revidenti, un sniedz atzinumus, vai valsts iepirkuma procedūras ir veiktas godīgi, izmantojot uzraudzības, novērtēšanas metodes un, ja nepieciešams, rosinātu veikt grozījumus iepirkuma procedūras dokumentācijā. Austrālijā visi godīguma revidentu ziņojumi ir pieejami pilnīgai kontrolei. Revidents ir atbildīgs par neatkarīgu viedokli par iepirkuma procesu ar noteikumu, ka atzinumi, arī no kompetentu trešo personu puses tiek uzskatītas par objektīvām. Revidentam nepieciešama atbilstoša profesionālā kvalifikācija, labas zināšanas konkrētā iepirkuma jomā un ir jābūt godīgam. Godīguma revidenti tiek iesaistīti tikai īpašos gadījumos - lai pārliecinātos, ka procesi tiek vadīti saskaņā ar valdības noteikumiem un labas prakses principiem, īpaši, ja projekts ir politiski jutīgs un, iespējams, pretrunīgs, ļoti sarežģīts, vai dārgs. Vienlaikus tiek veikti pasākumi, lai pastāvošais kontroles mehānisms netiktu izmantots ļaunprātīgi, t.i. kā garants.
Korupcijas apkarošanai vairākās valstīs tiek izmantota ziņotāju sniegtā informācija. Lai nodrošinātu ziņotāju anonimitāti, Austrālijā šim nolūkam tiek izmantotas arī dažādas informācijas sistēmas. Amerikas Savienotajās Valstīs, ziņotāji var saņemt papildu aizsardzību pret finansiālo ietekmi, savukārt Korejā 2003.gadā informācijas sniedzējiem tika ieviesta finansiāla atlīdzība vai priekšrocības karjeras attīstībai.
Pārredzamība un atbildība ir atzītas par galvenajiem nosacījumiem, lai veicinātu izpratni par procesiem publisko iepirkumu jomā un novērstu korupciju. Prasībām attiecībā uz valsts pasūtījumu ir jābūt līdzsvarā ar citas labas pārvaldības prasībām, piemēram, efektīvas valsts resursu pārvaldes nodrošināšanu un godīgas konkurences garantēšanu. Lielākajā daļā valstu publisko iepirkumu valsts institūcijas veic pasākumus, lai nodrošinātu mazo un vidējo uzņēmumu pienācīgas iespējas konkurēt uz valsts pasūtījumu.
Lielākā daļa valstu publisko iepirkumu veikšanā ir pieņēmušas decentralizētu pieeju, un līdz ar to pastiprinās dažādu kompetenču nozīme. Attīstīto valstu publisko iepirkumu speciālisti apgūst arvien jaunas prasmes - ne tikai specializētas zināšanas, kas saistītas ar publisko iepirkumu, bet arī par projektu pārvaldību un riska vadības prasmju apguvi.
AVOTI: Izmantota informācija no iepirkumu portāliem, kā arī no 2007.gadā publicētā OECD pētījuma „Publisko iepirkumu integritāte, laba prakse no A līdz Z”. Daļa no pētījumā sniegtās informācijas jau ir novecojusi, tomēr tā joprojām sniedz labu priekšstatu par galvenajām problēmām, riskiem publisko iepirkumu sfērā, kā arī citu valstu pieredzi risku mazināšanā un problēmu risināšanā.
