Jaunā ES publisko iepirkumu Direktīva 2014/24/ES ir interesantāka lasāmviela, nekā sākumā varētu likties, it sevišķi tiem, kuri jau sen ir identificējuši problēmas, ar kurām sastopamies šeit Latvijā.
Iepriekšējā rakstā nedaudz pieskāros tematam par rezultātu paziņojuma publicēšanas termiņu nozīmi saistībā ar pārsūdzību iespējām, savukārt šoreiz manu uzmanību ir piesaistījuši nosacījumi par Interešu konfliktiem, jo nevaru būt pārliecināta, ka mūsu tā saucamajiem „profesionāļiem” ir pietiekami laba izpratne par šā termina nozīmi.
Jā, Latvijā iedzīvotāju skaits nav liels, 2014. gadā reģistrēti tikai 1 997 500 cilvēki un zināmā mērā var būt pamatots uzskats, ka šeit visi viens otru pazīst un pilnībā izvairīties no interešu konfliktu situācijām nav iespējams.
Tomēr divi miljoni nav tas pats, kas divi desmiti, divi simti vai pat divi tūkstoši, kuriem izmantojot varas resursus, var tikt nodrošināti salīdzinoši komfortablāki dzīves apstākļi, pārējos iedzīvotājus izstumjot no sabiedrības aprites vai pat - ārā no valsts. Gan ierēdņi, gan deputāti pirms stāšanās amatā dod solījumu[i]. Un vēlētāju interesēs ir pieskatīt, lai tie tiktu pildīti pēc būtības, nevis izkropļoti korumpētu prātu interpretācijās.
Arī iepriekšējā publisko iepirkumu Direktīva noteica interešu konfliktu aizliegumu, bet kurš gan varēja iedomāties, ka Latvijā par saistītu pretendentu tiks uzskatīts mazbērns, bet civilsieva vai vedekla - nē? Par saistītu pretendentu tiks uzskatīts pretendenta pašreizējais darbinieks, bet bijusī sieva, kurai pirms pāris gadiem piederēja 100% akciju, bet tagad tikai 9% – nē? Par sponsoriem, tuviem draugiem, kaimiņiem, kursa biedriem un seksa partneriem vispār nav ko runāt…
Tāpēc jaunajā Direktīvā šim tematam ir veltīta nevis viena rindkopa, bet pat vesels pants.
Lūk, kā tas izskatās:
„Interešu konflikti
Dalībvalstis nodrošina, ka līgumslēdzējas iestādes veic atbilstīgus pasākumus, lai efektīvi novērstu, konstatētu un labotu interešu konfliktus, kas rodas iepirkuma procedūru rīkošanā, nolūkā nepieļaut nekādu konkurences izkropļošanu un nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ekonomikas dalībniekiem.
Interešu konflikta jēdziens ietver vismaz visas tās situācijas, kad līgumslēdzējas iestādes personāla locekļiem vai tāda iepirkumu pakalpojumu sniedzēja personāla locekļiem, kas rīkojas līgumslēdzējas iestādes vārdā, kuri ir iesaistīti iepirkuma procedūras rīkošanā vai var ietekmēt šīs procedūras iznākumu, ir tieša vai netieša finansiāla, ekonomiska vai cita veida personiska ieinteresētība, ko var uzskatīt par tādu, kas kompromitē viņu objektivitāti un neatkarību iepirkuma procedūras kontekstā.”
Protams, ka interešu konfliktu aizliegums attiecas arī uz sūdzību izskatīšanā iesaistītajām personām. Paskatīsimies, ko nu šoreiz mūsējie mēģinās izbīdīt…
[i] Ierēdņa solījums: "Es apsolos būt godīgs un taisnīgs, uzticīgs neatkarīgai un demokrātiskai Latvijas Republikai, pildīt amata pienākumus saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, starptautiskajiem līgumiem, likumiem un valdības lēmumiem un kalpot sabiedrības vispārējām interesēm, lai nodrošinātu tiesisku, efektīvu un atklātu valsts pārvaldes darbību."
Saeimas deputāta solījums: "Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus."
