Šā gada 1.maijā aprit deviņi gadi, kopš Latvija ir kļuvusi par  pilntiesīgu Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, tomēr sasniegt attīstīto ES valstu dzīves līmeni mūsu valstij nav izdevies. Joprojām sabiedrības dienas kārtībā viens no galvenajiem jautājumiem ir valsts amatpersonu korupcija un interešu konfliktu esamība.

Nevar apgalvot, ka Latvijas valsts amatpersonas nespēj izprast sociāli ekonomisko procesu cēloņsakarības, tomēr motivācijas trūkums pārliecinošai rīcībai ir vērojams, un teju ikviena pretestība ierastajām sistēmas funkcionēšanas tradīcijām tiek uztverta kā apzināta ļaunprātība.

Sākot no 1995.gada, kad Latvijas Saeima pieņēma Latvijas Ārpolitikas koncepciju par prioritātēm integrācijai ES un NATO,  Latvijas tiesību akti pakāpeniski tiek pielāgoti ES tiesību normām. Kopš 2002.gada 1.javāra darbojas Iepirkumu uzraudzības birojs, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs darbu uzsāka 2002.gada nogalē. Latvijā pastāvīgi darbojas Konkurences padome (kopš 1998.gada), Valsts kontrole (pat kopš 1918.gada), kā arī vairākas ar ekonomisko noziegumu novēršanu saistītas struktūrvienības.

Intensīva, godprātīga un mērķtiecīga darba rezultātā korupcija un interešu konflikti jau šobrīd varētu kļūt par ārkārtas gadījumiem, ko pavada sabiedrības nosodījums, negods un vainīgo nožēla. Tomēr šodienas Latvijas ierēdņu un citu amatpersonu saime ir panākusi apbrīnojamas vienotības un neaizskaramības stāvokli. Publisko iepirkumu līgumu un ES fondu finansējuma sadalē krīzes apstākļi kā katalizators ir izgaismojis korumpētās amatpersonu daļas uzvedības modeli, kura pamatā ir varas monopols un rīcības brīvība.

Latvijas iepriekšējo gadu tradīciju piekritēji ātri apguva īpašas prasmes ES regulu piemērošanā un direktīvās noteikto tiesību normu ieviešanā, un tagad sabiedriskā doma pamazām tiek radināta pie tā, ka visa valstī pieejamā finansējuma pieejamība tikai savējo lokam ir pašsaprotama parādība un uzskatāma par pie varas esošo politisko spēku privilēģiju. Pārējiem atliek vien pieņemt dzīves realitātes un darīt visu iespējamo, lai izpelnītos sevišķi ietekmīgo personu labvēlību.

Šāda stāvokļa neizbēgamas sekas jebkurā valstī ir ēnu ekonomika, demogrāfiskās situācijas katastrofālais stāvoklis, iedzīvotāju emigrācija, lielas sabiedrības daļas degradācija, turklāt tas viss - uz elitāro dzīrotāju pārmērību fona, ko dāsni atspoguļo masu informācijas līdzekļi, izraisot vēl lielāku neizpratni, apātiju, kā arī naidu un agresiju.

  

1.     Valsts amatpersonu darbības kontroles tiesiskais regulējums

 

Valsts amatpersonu darbības un finanšu darījumu kontrolei Latvijā ir pieņemti vairāki likumi, kuros ieviestas attiecīgajās ES direktīvās noteiktās tiesību normas. Kopumā to mērķis ir panākt, lai valsts amatpersonu (sākot ar politiķiem un beidzot ar iepirkuma komisiju locekļiem) darbība būtu vērsta uz sabiedrības labumu, nevis jebkādu savtīgu interešu apmierināšanu, piemēram, likums „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums, likums  „Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”, Publisko iepirkumu likums u.c.

Eiropas Komisijas mājas lapas sadaļā  ES tiesību aktu piemērošana ir teikts: „Eiropas Komisijai ir jāgādā par ES tiesību aktu piemērojumu visās dalībvalstīs. Ģenerālsekretariāts palīdz Eiropas Komisijai vadīt šo darbu. Principā tas pārrauga pasākumus, ko dalībvalstis pieņēmušas, lai savos valsts tiesību aktos iestrādātu ES tiesību aktus, un rīkojas, ja dalībvalstis nenodrošina pilnīgu atbilstību.”[1]

Tomēr, neskatoties uz uzraudzības un kontroles pasākumiem, Latvijā ir izveidota sistēma, kurā identificēt likumu pārkāpumus un saukt vainīgās personas pie atbildības ir ļoti sarežģīti. Faktiski pastāv iespēja veikt ekonomiskus darījumus šaura personu loka interesēs, izmantojot valsts varas un finanšu resursus, atņemt teju ikvienu publiska iepirkuma līgumu un ES fondu finansējumu, saskaņā ar attiecīgām likumu pantu interpretācijām, nepārkāpjot nevienu likumos noteikto prasību.

Tam par iemeslu ir mērķtiecīga likumu nepilnību radīšana, kura parasti tiek slēpta šķietamās prasību pārmērībās, kuru praktiskā pielietojuma iespējas nav apmierinošas. Šādu pārmērību sekas ir plašākas sabiedrības nekompetence, un „izcilo” ideju autori nekavējas tās izmantot savu savtīgo interešu apmierināšanai.

 

2.     Valsts amatpersonu dienesta stāvokļa izmantošanas iespējas

 

Galvenais iemesls, kura dēļ aizdomās par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu turamās personas netiek sauktas pie atbildības, ir būtiski trūkumi likumdošanā. Latvijā tiesību aktu projektu sabiedriskās apspriešanas tradīcijas ir samērā vājas - strīdīgie likumprojekti tiek apstiprināti vai nu lielā steigā, vai arī brīdī, kad visas sabiedrības uzmanība ir novērsta uz citu aktualitāšu apspriešanu.

Spilgts piemērs iepriekš minētajam ir 2010.gada 20.maijā pieņemtie grozījumi Publisko iepirkumu likumā, ar kuriem Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) tika pasludināts par funkcionāli augstāko iestādi attiecībā un sūdzību izskatīšanu. Tai pašā laikā Direktīvā  Nr. 2007/66/EK noteiktās prasības tika veiksmīgi apietas.

 

https://vorkale.1w.lv/173-viegla-ironija-par-konsultaciju-biznesu-jeb-karikatura--draudzigas-konsultacijas/

 

Arī  ilgstoši nemainīgā IUB noteikto funkciju kombinācija var radīt neizpratni. Piemēram, IUB ir tiesības jebkurā iepirkuma stadijā pieprasīt un bez maksas saņemt informāciju par jebkuru iepirkumu un vienlaikus - sniegt konsultācijas abām pusēm - pasūtītājiem un piegādātājiem… Turklāt termina „saistītās personas” skaidrojums nav apmierinošs, jo neietver visus iespējamos slepeni ļaunprātīgās sadarbības partneru gadījumus.

Ja cilvēkiem ar augstām prasībām pret sevi varētu pietikt ar 7 baušļiem, tad mūsu valsts amatpersonas nekavējas izmantot situāciju pastarpināti piešķirto starpniecības funkciju izmantošanā. Rezultātā visa sabiedrība tiek motivēta nekādā veidā neaizskart iepirkumu uzraugu patvarības tiesības, jo tam var sekot pavisam elementāra atriebība, uz ko minētā iestāde ir likumīgi pilnvarota.

Pasūtītājs, par kura organizētu iepirkuma procedūru iesniegta sūdzība, un rezultātā Iepirkumu uzraudzības birojs ir pieņēmis lēmumu aizliegt slēgt iepirkuma līgumu, faktiski tiek publiski pasludināts par likuma pārkāpēju ar visām no tā izrietošām sekām gan attiecībā uz reputāciju, finanšu resursu zaudējumiem, amatpersonu atstādināšanu un tml. Tikai retais sabiedrības pārstāvis spēj izprast publicēto  lēmumu saturu un saskatīt IUB lēmuma satura veidošanas metodes.

Latvijā ne pasūtītāju, ne arī Iepirkumu uzraudzības biroja iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmumu pieņemšanas patiesajiem motīviem netiek pievērsta adekvāta uzmanība.

 

 3.     Valsts amatpersonu darbības kontroles uzlabošanas iespējas un galvenās prioritātes Latvijā

 

Valsts amatpersonu darbības kontrole ir jākoncentrē tajos sektoros, kuros ir vislielākā finanšu resursu aprite un praktiskas iespējas tiešā vai pastarpinātā veidā gūt nepelnītus labumus.

Pastiprināta kontrole nepieciešama to iestāžu amatpersonām, kurām ir likumīgas tiesības iejaukties finanšu resursu sadales vai pārdales procesos. Tādas iespējas ir personām, kurām ir tiesības pieņemt lēmumus attiecībā uz jebkura līmeņa

• valsts budžeta,
• pašvaldību budžeta,
• ES fondu resursu izlietojumu.

Vienlaikus jāvērš uzmanība uz to amatpersonu darbību, kurām ir tiesības pieņemt subjektīvus lēmumus attiecībā uz atbildīgā personāla atlasi un tādu statusu piešķiršanu organizācijām, kurš dod iespējas gūt attiecīgas privilēģijas finansējumu piešķiršanā, piemēram, sabiedriskā labuma statuss nevalstiskajām organizācijām.

Amatpersonu darbības kontrolei nav jāaprobežojas ar ienākumu deklarāciju pārbaudi un darbībām, kuras izriet no iedzīvotāju iesniegumiem. Korupcijas gadījumi reti ir spontāni, parasti tie tiek plānoti, rīcība var tikt saskaņota arī oficiāli organizētās konsultācijās, un šādu darījumu rašanās pazīmes ir nosakāmas iepriekš. Ir personas, kuras pulcē ap sevi tikai tādus darījumu partnerus, kuru reputācija ir ar zināmu ēnu.

Jau 2001.gadā Valts Kalniņš ir veicis pētījumu „Korupcijas novēršanas politika Latvijā: problēmas un izredzes”. Vēlos vērst uzmanību uz pētījumā publicēto korupcijas formulu[3] [7,58] (latviskā versija):

 

K=M+B–A,

 

Tā ir ļoti vispārīga, tomēr sniedz pietiekami labu priekšstatu par to, kuros virzienos nepieciešams izvērst darbību korupcijas novēršanas un apkarošanas iestādēm.

          Vairākās ES valstīs publisko iepirkumu sūdzības izskata  korupcijas novēršanas iestādes (Vācijā, Čehijā, Slovākijā, Bulgārijā), jo Publisko iepirkumu likumu pārkāpšanas vai apiešanas motīvs balstās uz sev labvēlīgu, izdevīgu personu atbalstu, kas var būt arī kā pateicība par kukuli, amatu vai kādu pakalpojumu.

Latvijā šajā ziņā ir sevišķi sarežģīta situācija, jo Iepirkumu uzraudzības birojam ir piešķirta virkne varas monopolizācijas tiesību, rīcības brīvība, bet atbildības robežas nav nosakāmas. Nevienai augstai valsts amatpersonai, pašvaldībai vai tās vadītājam nav tādu tiesību, jo viņu darbības ierobežo arī pastiprinātā sabiedrības uzmanība, kā arī politiskā atbildība.

 
Secinājumi

 

1. Latvijas tiesību akti joprojām satur nepilnības, kuras ir iespējams izmantot savtīgos nolūkos.
2. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam pastiprināta uzmanība ir jāpievērš tādu pasākumu veikšanai, kuri vērsti uz korupcijas un interešu konfliktu cēloņu novēršanu.
3. Nepieciešams apzināt visas faktiski saistītās amatpersonas, kuras var ietekmēt lēmumu pieņemšanu finanšu resursu sadalē.
4. Steidzami nepieciešams veikt pasākumus korupcijas un interešu konfliktu novēršanai publisko iepirkumu sistēmas un ES fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu ietvaros.
5. Nepieciešama to amatpersonu darbības lielāka kontrole, kurām ir tiesības pieņemt lēmumus attiecībā uz atbildīgā personāla izvēli, kā arī  to amatpersonu darbības kontrole, kurām ir tiesības pieņemt lēmumus attiecībā uz sabiedriskā labuma statusa piešķiršanu nevalstiskajām organizācijām.
6. Likumprojektos iekļauto priekšlikumu gaitai ir nepieciešama novērošana, lai aizdomu gadījumos tiktu atvieglota lēmumu pieņemšanas ietekmes izpēte  un lobiju iespējamās motivācijas analīze. 
7. Vēlams veikt pasākumus sabiedrības un pētnieciskās žurnālistikas entuziastu kompetenču uzlabošanā.

 

Izmantoto informācijas avotu un literatūras saraksts

1. https://www.arhivi.lv/index.php?&336
2. https://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_pievieno%C5%A1an%C4%81s_Eiropas_Savien%C4%ABbai
3. https://www.knab.gov.lv/lv/knab/history/establishment/
4. https://www.kp.gov.lv/lv/par-konkurences-padomi/vesture
5. https://www.lrvk.gov.lv/index.php?id=1715
6. https://politika.lv/article/korupcijas-noversanas-politika-latvija-problemas-un-izredzes
7. https://politika.lv/article_files/2085/original/Kaln_kor_liel_LV.pdf?1343206997
8. https://ec.europa.eu/eu_law/index_lv.htm
9. [1] https://vorkale.1w.lv/173-viegla-ironija-par-konsultaciju-biznesu-jeb-karikatura--draudzigas-konsultacijas/
10. Klitgaard Robert, Maclean-Abaroa Ronald and Parris H.Lindsey. „Corrupt Citties. APractical Guide to Cure andPrevention.” ICS Press (2000)