Šobrīd Latvijā ir pierimuši centieni forsēt valsts un pašvaldību iepirkumu centralizāciju, jo sabiedrības pieaugošā interese par publisko iepirkumu sistēmas niansēm liek ievērot zināmu piesardzību un atturību.
Manuprāt Latvijā publisko iepirkumu centralizācijas gadījumā reģionu uzņēmumiem vēl vairāk samazinātos iespējas iegūt līguma slēgšanas tiesības - iepretim uzņēmumiem no Rīgas. Vēl jo vairāk – tas var negatīvi ietekmēt mazo un vidējo uzņēmumu darbību.
Protams, centralizācija būtu attaisnojama, ja mūsu valsts centrālās amatpersonas būtu cilvēki ar augstiem morāles standartiem, saprastu, ko pēc būtības nozīmē interešu konflikti, atbildība un valsts sociālās un ekonomiskās izaugsmes veicināšana, savukārt visiem pārējiem Latvijā par to nebūtu pilnīgi nekādas sajēgas.
Diemžēl tā nav, bez tam, Latvijā vērojamas nevis politiskās varas, bet gan slēptas šaura valsts ierēdņu un dažu maksātspējīgo uzņēmēju loka diktatūras pazīmes.
Par to liecina gan izrēķināšanās ar atšķirīga viedokļa paudējiem, gan atsevišķu amatpersonu karjeras līkloči, gan dīvainie iepirkuma procedūru izņēmumi un rezultāti, gan politiķu jūsma par dažu ar iepirkumiem saistītu ierēdņu labvēlību, gan Zolitūdes traģēdija, gan savādie likumprojekti, gan iedzīvotāju masveida aizbraukšana uz citām valstīm utt.
Bez tam, likumprojektu publiskās apspriešanas laikā sabiedrība tiek maldināta ar puspatiesībām. Piemēram, ja top likumprojekts par to, ka ne tikai valsts iestādēm, bet arī pašvaldībām, vairāku preču veidi būs obligāti jāpērk, izmantojot valstī vienīgās centralizētās institūcijas pakalpojumus, tad sabiedrībai tiek stāstīts kaut kas cits. Publiskajā telpā tiek radīts iespaids, ka plānotā centralizācija nozīmē vien kaut ko līdzīgu tam, ka pašvaldība veiktu iepirkumus pašas pārraudzībā esošo bērnudārzu vajadzībām.
Izskatās, ka publisko iepirkumu centra spēlētāji parasti savstarpēji sarunā publiski paužamos tekstus, nepieļaujot atšķirīgu viedokļu paudēju publicitāti. Tāpēc tiem, kuriem ir bijusi iespēja iepazīt šo cilvēku vērtības, darba stilu un metodes, redzot kārtējās darbības un uzstāšanās, rodas pamatota trauksmes sajūta.
