Nudien lepojos, ka nāku no tautas, kura ir spējusi izveidot savu valsti. Un, ja vēl mēs spētu to sakārtot, attīstīt un nosargāt, tad varētu piekrist mūsu bijušās prezidentes Vairas Vīķes - Freibergas teiktajam, ka esam lieli un vareni.
Vēsturi mēs varam interpretēt kā gribam, bet faktiski grozīt to nevaram. Nevaram noliegt, ka ilgstošie pakļautības periodi ir atstājuši smagas sekas, ar kurām mūsu sadarbības partneriem ir jārēķinās joprojām. Ir jāsaprot, ka pašsaglabāšanās instinkts ir attīstījis īpašības, ar kurām ir izskaidrojama tendence uz ārišķībām un dubultu morāli.
Esmu veikusi samērā detalizētu pētījumu par Latvijas Valsts publisko iepirkumu vēsturi kopš tās dibināšanas brīža. Publiskie iepirkumi ir temats, kurā izgaismojas ļoti interesantas cēloņsakarības. Pirmais pēckara perioda latviešu publisko iepirkumu likums (Likums par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām) tika ieņemts tikai 1927.gada 8.martā - vairāk, nekā 8 gadus pēc valsts dibināšanas.
Toreiz Latvija nebija nevienas savienības dalībvalsts, un tāpēc tika izmantota iespēja rīkoties droši, nebīstoties neviena lielāka spēka. Likumā tika veikti vairāki grozījumi, kuri ierobežoja brīvu konkurenci un varēja radīt neapmierinātību uzņēmēju vidē. Piemēram, “pazīstamie” un “solīdie” uzņēmumi varēja tikt atbrīvoti no nodrošinājuma, bet kritēriju šādu raksturojumu apliecināšanai nebija.
Diemžēl tagad kļūdas tiek atkārtotas, nevis labotas. Par to liecina atsevišķu amatpersonu lielā bijība pret bēdīgi slaveniem uzņēmumiem.
Lai nepieļautu vēsturisko kļūdu atkārtošanos, mēs par to runāsim. Mēs to darīsim līdz pilnīgam gandarījumam, jo tikai atbildīga tauta var būt liela un varena.
