Pārdomas jaunās Direktīvas gaidās
2012.gadā ES publiskai apspriešanai ir nodots jauns publisko iepirkumu Direktīvas projekts. Ņemot vērā, ka arvien plašāk tiek izmantotas informāciju tehnoloģiju piedāvātās iespējas un laika gaitā ir konstatētas vairākas problēmas, tajā paredzētas vairākas izmaiņas, precizējumi un būtiski papildinājumi.
Tomēr ir virkne laika gaitā pārbaudītu normu, kuras sevi ir attaisnojušas un tāpēc tās nevajadzētu sabojāt ar savām interpretācijām.
Tā kā līdz jaunās Direktīvas pieņemšanai vēl jāpagaida, vēlos pakomentēt dažas šobrīd spēkā esošās normas un jau veiktās Latvijas Publisko iepirkumu likuma izmaiņas, kuras pēc būtības to ir attālinājušas no sākotnēji iecerētā - Direktīvā 2004/18/EK noteiktā.
Izskatāmie temati:
- Citu valstu interese par ES dalībvalstu iepirkumiem, to iespējamā interese par B daļas iepirkumu
- Saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma noteikšana, pieredze kā kvalitātes rādītājs
- Termiņš, kādā ir jāpaziņo par iepirkuma procedūras rezultātiem
- Pārsūdzību jēga
- Nenormāli lēti piedāvājumi
Ikviena Direktīvā iekļautā norma, prasība pēc būtības ir pamatota, un jebkura tās deformācija var radīt neparedzētu efektu.
Latvijā sabiedrībai tiek pasniegts, ka viss, kas saistās ar publisko iepirkumu uzraudzību un pārsūdzībām ir stingri noteikts ES tiesību aktos, tāpēc ES ir vainojams mūsu pastāvīgajās nedienās un pat noziegumos. Tā tas nav! Mēs paši šeit Latvijā esam tīšuprāt novirzījušies no tā ceļa, ko mums piedāvā EK.
Tagad par visu pēc kārtas.
Citu valstu interese par ES dalībvalstu iepirkumiem, to iespējamā interese par B daļas iepirkumu
Pirmkārt, ir jāsaprot, ka publisko iepirkumu regulējumam Eiropas Savienībā ir divi līmeņi:
- Starpvalstu
- Dalībvalstu
Direktīva attiecas uz iepirkumiem, kuri varētu ieinteresēt citu valstu piegādātājus, un tie ir iepirkumi, kuru paredzamās līgumcenas slieksnis sasniedz pietiekami augstu līmeni. Būvdarbiem tā parasti ir summa ap 5 miljoniem eiro, bet piegāžu un pakalpojumu līgumiem –120 000 – 130 000 eiro.
Jāievēro, ka atšķirīga interese var būt par tā saucamajiem B daļas pakalpojumu līgumiem: piemēram, ēdināšanas, transporta, juridiskajiem, personāla, apsardzes, izglītības, sociālajiem vai kultūras pakalpojumiem. Šādu pakalpojumu iepirkumu regulējums gandrīz pilnībā ir atstāts dalībvalstu ziņā, parasti tiek paziņots tikai par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, bez tam, atsevišķas dalībvalstis publicēšanai Oficiālajam Vēstnesim nosūta tikai Brīvprātīgas ex ante pārskatāmības paziņojumus, piemēram Francija, Itālija, Polija, Somija…
Latvijā tā saucamajiem B daļas iepirkumiem ir noteikts salīdzinoši stingrs regulējums. Faktiski, ņemot vērā IUB interpretācijas, pasūtītājam jānodrošina rezultātu paziņošana pat no summas, kas sasniedz 3000 latus, kaut gan arī Publisko iepirkumu likums šādu prasību nenosaka.
Atsauce uz Komisijas skaidrojošo paziņojumu Nr. 2006/C 179/02 nav korekta, jo tas attiecas tikai uz tiem B daļas pakalpojumiem, kuru paredzamā līgumcena pārsniedz robežvērtības 2004/17/EK un 2004/18/EK Direktīvu piemērošanai.
Saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma noteikšana, pieredze kā kvalitātes rādītājs
Publisko iepirkumu likumā piemērojamo kritēriju apraksts saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanai ir precīzs tulkojums no Direktīvas Nr. 2004/18/EK, un tas ir šāds:
- piegāžu vai līguma izpildes termiņi,
- ekspluatācijas izmaksas un citas izmaksas, to efektivitāte,
- būvdarbu, preču vai pakalpojumu kvalitāte,
- estētiskais un funkcionālais raksturojums,
- vides prasību ievērošana,
- tehniskās priekšrocības,
- rezerves daļu pieejamība,
- piegāžu drošība,
- cena un
- citi ar līguma priekšmetu saistīti faktori, kuriem jābūt konkrēti izteiktiem un objektīvi salīdzināmiem vai izvērtējamiem
Direktīvā: kvalitāte, cena, tehniskā vērtība, estētiskās un funkcionālās īpašības, vides raksturlielumi, ekspluatācijas izmaksas, izmaksu lietderība, garantijas remonts un tehniskā palīdzība, piegādes datums un piegādes vai darbu pabeigšanas laikposms.
Lielas domstarpības ir radījusi iesaistīto speciālistu pieredzes kritērija piemērošana (kā kvalitāti raksturojošu rādītāju) pakalpojumu līgumiem. Lai gan vairākas dalībvalstis pieredzes kritēriju piemēro, Latvija kategoriski uzstāj, ka pieredzes kritērijs var tikt piemērots tikai kā atlases kritērijs, nevis, vērtējot pretendentu piedāvājumus salīdzinājumā.
IUB sniegtajā skaidrojumā https://bit.ly/WVeAKN norādītās atsauces uz EKT spriedumiem Nr. C-532/06, Nr. C-315/01, Nr. C-324/93, Nr. C-31/87, Nr. C-513/99 nav korektas (saite arī uz citiem IUB skaidrojumiem).
Aplūkojot norādītos spriedumus, redzams, ka attaisnojums minētajam skaidrojumam tajos nav atrodams:
- Nr. C-532/06 – pakalpojumi, pārmetums par vēlākām kritēriju izmaiņām koeficientu korekcijām,
- Nr. C-315/01 – piegāžu līgums, pārmetums par pasūtītāja prasību par iespēju veikt preču pārbaudes noteiktā rādiusā (kilometros),
- Nr. C-324/93 – piegāžu līgums, pretsāpju līdzekļi, par pieredzi vispār nav minēts ne vārda,
- Nr. C-31/87 – būvdarbi, kritēriji ir atzīti par atbilstošiem,
- Nr. C-513/99 – transporta pakalpojumi, piemērots vides aizsardzības kritērijs, nevis pieredzes
Jaunajā publisko iepirkumu Direktīvā paredzēts papildus norādīt arī pieredzes kritērija piemērošanas iespējas.
Citēju oriģinālā:
The most economically advantageous tender referred to in point (a) of paragraph 1 shall be identified by an assessment on the basis of award criteria affecting the value of the tender from the point of view of the contracting authority. Those criteria shall include, in addition to the price or cost, other criteria linked to the subject-matter of the public contract in question, for instance quality, including technical merit, aesthetic and functional characteristics, accessibility, design for all users, environmental and social characteristics, innovative aspects, conditions of commercialisation, after-sales service and technical assistance, delivery conditions such as delivery date, delivery process and delivery period or period of completion. Where the quality of the staff employed can significantly impact the level of performance of the contract, the organisation, qualification and experience of the staff assigned to performing the contract in question may also be taken into consideration.
Termiņš, kādā ir jāpaziņo par iepirkuma procedūras rezultātiem
Direktīvā noteiktā prasība par iepirkuma procedūras rezultātu publicēšanu 48 dienu laikā pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas vai vispārīgās vienošanās noslēgšanas ir laika gaitā izsvērta un tai ir pietiekami argumentēts pamatojums. Pirms paziņojuma publicēšanas pasūtītāja pienākums ir paziņot visiem pretendentiem par rezultātiem, un šis termiņš ir noteikts – iespējami īsā laikā pēc lēmuma pieņemšanas.
Jaunajā Direktīvas projektā ir paredzēts papildinājums par termiņu, kādā pēc pretendentu pieprasījuma jāsniedz detalizēta informācija (15 dienas), bet 48 dienu termiņš paziņojumu publicēšanai nav mainīts (ir veikts precizējums - pēc līguma noslēgšanas). Nogaidīšanas termiņa ievērošana (no rezultātu paziņošanas līdz līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanai) ir noteikta 2007/66/EK Direktīvā, un tas ir saistīts ar pārsūdzību iespējām – 10 vai 15 (ja ziņo pa pastu) dienas.
Latvijas publisko iepirkumu likums nosaka, ka par rezultātiem ir jāpaziņo triju darba dienu laikā, bet rezultātu paziņojums jāpublicē iespējami īsā laikā un ne vēlāk, kā triju darba dienu laikā pēc pretendentu informēšanas, savukārt līgumu slēdz pēc nogaidīšanas termiņa beigām, kas ir 10 – 16 dienas pēc rezultātu paziņošanas pretendentiem (nevis paziņojuma publicēšanas).
Publisko iepirkumu veikšana ir sarežģīts process un pēc rezultātu paziņošanas var atklāties kļūdas vai citi neparedzēti apstākļi, kuru pārsteidzīga publiskošana var kaitēt gan pasūtītājam, gan pretendentiem, gan arī attiecīgās valsts tēlam.
Latvijā par ikvienu problēmu nekavējoši tiek ziņots Iepirkumu uzraudzības birojam, kurš vēl nekādā veidā nav pierādījis augstas morāles, kā arī godīguma un taisnīguma jebkādu standartu ievērošanu.
Vienīgie ieguvēji no šādas pārsteidzīgas rīcības var būt algotie starpnieki, kuriem dota iespēja savlaicīgi vērsties pie sadarbības partneriem ar ierosinājumu apstrīdēt pasūtītāja publicēto lēmumu. Minētās personas nereti ir saistītas ar Iepirkumu uzraudzības biroja vadību.
Pārsūdzību jēga
Pārsūdzību iespēju jēga nebūt nav pasūtījumu piešķiršanā noteiktas uzņēmumu grupas pārstāvjiem vai to atņemšana, pamatojoties uz šaura personu loka personiskām simpātijām vai interesēm.
Gadījumos, kad pasūtītāju un piegādātāju sašutums par IUB tendenciozi pieņemtajiem lēmumiem var būt pamatots, pēc 2010.gadā veiktajiem grozījumiem Publisko iepirkumu likumā jebkādas iespējas panākt efektīvu IUB lēmumu pārskatīšanu ir liegtas. Tomēr IUB ir iespējas atcelt jebkuru pasūtītāja pieņemto lēmumu, neskatoties uz to, ka prasības attiecībā uz iesniegumu izskatīšanas komisijas locekļu kompetencēm un kvalifikāciju, minēto komisiju izveidošanas kārtību, lēmumu pieņemšanas gaitu, atalgojuma sistēmu, noteikto atbildības pakāpi ir apšaubāmas.
Nenormāli lēti piedāvājumi?
Abnormally law tenders - latviski nozīmē - nepamatoti lēti piedāvājumi.
Virkne sūdzību tiek būvētas uz argumentu, ka kāda no pretendentu piedāvātajām līgumcenām ir vai nav apšaubīta kā nepamatoti zema.
Algoto pilnvaroto pārstāvju sacensības dēļ pasūtītāji tiek piespiesti apšaubīt teju ikvienu piedāvājumu, kurā norādītā cena ir viszemākā.
Piemēram, lēmums Nr. Nr.4-1.2/12-323, Nr.4-1.2/12-274, Nr.4-1.2/11-313, Nr.4-1.2/11-316, Nr.4-1.2/11-83, Nr.4-1.2/10-330/4, Nr.4-1.2/12-83, Nr.4-1.2/12-70, Nr.4-1.2/12-64, Nr.4-1.2/12-5, Nr.4-2.2/12-2, Nr.4-1.2/13-97 u.c.
Tomēr, neskatoties uz latvisko tulkojumu, vajadzētu ņemt vērā, ka zemākās cenas apšaubīšana nav jāuztver kā norma. Tas, vai cenu uzskatīt par normālu – tādu, par kuru pasūtījums ir izpildāms, tomēr ir arī pasūtītāja atbildība.
[22.03.2013. plkst. 10:53 papildināts ar lēmuma Nr.4-1.2/13-97]
