Publisko iepirkumu sistēmas dalībniekiem Jaunais 2015.gads nāk ar jauno publisko iepirkumu direktīvu ieviešanu – 2014/23/ES attiecas uz koncesiju līgumiem, 2014/24/ES – galvenokārt uz valsts un pašvaldību iestādēm, bet 2014/25/ES – uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem jeb subjektiem, kuri darbojas kādā no sekojošām jomām: elektroapgāde, transports, ūdensapgāde, gāze un siltums, pasts, ostas un lidostas.
Uz klasisko Publisko iepirkumu likumu attiecas Direktīva 2014/24/ES, tāpēc šoreiz par to, kā mēs varētu mazināt sen konstatētās un jau līdz apnikumam apspriestās problēmas.
Jaunā Direktīva ir pieņemta, un šobrīd to mēs grozīt nevaram. Latvijas apstākļos varbūt būtu labāk, ja to piemērotu 1:1 un nemēģinātu radīt jaunas interpretāciju "mežģīnes", tomēr ir jāņem vērā, ka tā attiecas uz lielajiem iepirkumiem, bet tiem iepirkumiem, kuru paredzamā līgumcena nesasniedz Direktīvā noteiktās robežvērtības (būvdarbiem 5 186 000 EUR, precēm vai pakalpojumiem atkarībā no iestādes hierarhijas attiecīgi 134 000 EUR vai 207 000 EUR, tā saucamajiem B daļas pakalpojumiem - 750 000 EUR) dalībvalstis nodrošina savu regulējumu.
Savukārt pārsūdzību iespējas regulē tā saucamā 66.Direktīva (2007/66/EK), kuru ārkārtīgi īpatnējā veidā Publisko iepirkumu likumā ielocīja ar 2010.gada grozījumiem.
Ja tiek gatavots jauns regulējums, tad ir visas iespējas neatkārtot iepriekš pieļautās kļūdas un padarīt darbiņu kā pieklājas atbildīgiem ierēdņiem un politiķiem.
Tātad – kādas problēmas šobrīd nomāc pasūtītājus un piegādātājus?
Protams, ka pasūtītāju galvenā sāpe ir nemitīgās sūdzības. Pat tādā gadījumā, ja pasūtītājs apzinīgi iet likuma sargu pavadiņā un teju par katru soli konsultējas ar Iepirkumu uzraudzības biroja meitenēm un zēniem, no sūdzībām un negoda visas pasaules priekšā izvairīties nav iespējams.
Ko darīt? Jāatzīst, ka nekas jauns nav jāizgudro, jo teju ikvienā Eiropas Savienības dalībvalstī pirmais par iespējamo pretenziju uzzina pats pasūtītājs vai augstāk stāvoša iestāde, un problēma netiek mākslīgi uzpūsta visas valsts līmenī. Pretendenti par procedūras rezultātiem uzzina nevis vienlaikus ar publikāciju internetā vai pat no publicētā paziņojuma, bet tiek informēti iepriekš. Tāpēc rezultātu paziņošana (atbildes nosūtīšana) pretendentiem (vai kandidātiem) un paziņojuma publicēšana internetā ir divas dažādas darbības. Saskaņā ar Direktīvā noteikto rezultātu paziņojums (Paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu) internetā tiek publicēts tikai 30 dienu laikā pēc līguma (vai vispārīgās vienošanās) noslēgšanas. Nogaidīšanas termiņš tiek noteikts, (saskaņā ar 66.Direktīvu vismaz 10 dienas) skaitot no nākamās dienas pēc atbildes nosūtīšanas līdz līguma (vai vispārīgās vienošanās) noslēgšanai. Šim termiņam jāparedz pagarinājums, lai nodrošinātu iespēju sagatavot un iesniegt sūdzību tiesā vai - gadījumā, ja tiesu darbība attiecīgā valstī nav efektīva - šim nolūkam izveidotā institūcijā, kuras dalībniekiem ir atbilstošs kompetences līmenis (66.Direktīvā tas tiek pielīdzināts tiesnešu statusam).
Potenciālo piegādātāju lielākā sāpe saistās ar iespējamu negodīgu konkurenci , tai skaitā, ar iepriekšēju rezultātu sarunāšanu. Var mierināt sevi ar domu, ka reti kurš prot zaudēt un zaudējums pirmajā mirklī ikvienam varētu izraisīt dusmas. Tomēr gadījumos, ja pasūtītājs ir rīkojies atbildīgi, izsmeļošs un argumentēts skaidrojums problēmu novērstu. Pretējā gadījumā piegādātājam ir jānodrošina iespēja vērsties vispusīgi kompetentās institūcijās, un nav pieļaujama situācija, kad sūdzības izskata studenti vai personas, kuru kompetences līmenis ir zemāks, nekā visiem pārējiem dalībniekiem. Citās valstīs tie ir cilvēki, kuri papildus adekvātai izglītībai un pieredzei ir apveltīti arī ar pamatotu autoritāti sabiedrībā. Manuprāt ir aplami baidīt šādus cilvēkus ar milzīgo darba apjomu, jo prakse liecina, ka likuma pārkāpumi ir sastopami ļoti retos gadījumos un lielākoties IUB pieņemtie lēmumi balstās uz pašu izdomātām interpretācijām.
Iespējams, ka situācijā, kāda ir izveidojusies Latvijā, būtu nepareizi vainot amatpersonas, kuras it kā ir atkarīgas no kaut kādiem mistiskiem ietekmīgajiem, kuri uzurpējuši varu caur aizkulisēm un neļauj nabaga ierēdņiem un politiķiem pildīt mums visiem doto solījumu vai zvērestu, bet piespiež pieņemt neadekvātus lēmumus, kā arī centralizēt publisko iepirkumu sistēmu ar mērķi līdz minimumam sašaurināt to personu loku, no kurām varētu būt atkarīgi pieņemtie lēmumi par miljoniem eiro vērtiem līgumiem.
Joprojām nespēju tam noticēt, jo tādā gadījumā viņi visi kopā būtu uzskatāmi par noziedzīgu grupējumu un jāsauc pie atbildības.
