Google+ Ilona Jakubsone

Tā kā mūsu lieliskajiem ziemeļu kaimiņiem - Igaunijai valstisko lietu kārtošana izdodas mazliet labāk, paraudzīsimies, kas tur notiek šobrīd - saistībā ar atjaunoto publisko iepirkumu tiesisko regulējumu Eiropas Savienībā.

Līdz 2010.gadam Igaunijā publisko iepirkumu sistēma ne ar ko daudz neatšķīrās no tās, kas bija izveidota Latvijā, bet tad tika izpildītas ES prasības par pārsūdzību Direktīvas ieviešanu (2007/66/EK) un sūdzību izskatīšanas funkcija tika nošķirta no starpniecības funkcijām.

Nudien lepojos, ka nāku no tautas, kura ir spējusi izveidot savu valsti. Un, ja vēl mēs spētu to sakārtot, attīstīt un nosargāt, tad varētu piekrist mūsu bijušās prezidentes  Vairas Vīķes - Freibergas teiktajam, ka esam lieli un vareni.

Vēsturi mēs varam interpretēt kā gribam, bet faktiski grozīt to nevaram. Nevaram noliegt, ka ilgstošie pakļautības periodi ir atstājuši smagas sekas, ar kurām mūsu sadarbības partneriem ir jārēķinās joprojām. Ir jāsaprot, ka pašsaglabāšanās instinkts ir attīstījis īpašības, ar kurām ir izskaidrojama tendence uz ārišķībām un dubultu morāli.

Šajā reizē – par mērķi, kas būtu jāsasniedz, ieviešot publisko iepirkumu tiesisko regulējumu. Par mērķi pēc būtības, nevis pēc mākslīgas normu pievilkšanas formālai atbilstībai, saglabājot neierobežotas patvaļas iespējas, rupji piekrāpjot gan tos, kas ir augšā, gan tos, kuri apakšā un tos, kuri ir visapkārt.

Iepriekšējā rakstā iesāku tematu par interešu konfliktiem, bet šoreiz vēlos vērst uzmanību uz tematu, par kuru Latvijā atklāti nemēdz runāt, jo gan pasūtītāji, gan arī uzņēmēji ir spiesti dzīvot stingras piesardzības režīmā, jo kurš gan vēlas tikt iekļauts pastiprinātās kontroles atlasē, tikt izstumts no ES fondu sadales, vai arī no publisko iepirkumu aprites... Nevalstisko organizāciju pāraudzināšanai var tikt piemērotas arī citas metodes, piemēram, atteikums piešķirt sabiedriskā lauma statusu, variācijas par tematu brīvprātīgs darbs, valdes locekļu loma un tml.

Jaunā ES publisko iepirkumu Direktīva 2014/24/ES ir interesantāka lasāmviela, nekā sākumā varētu likties, it sevišķi tiem, kuri jau sen ir identificējuši problēmas, ar kurām sastopamies šeit Latvijā.

Iepriekšējā rakstā nedaudz pieskāros tematam par rezultātu paziņojuma publicēšanas termiņu nozīmi saistībā ar pārsūdzību iespējām, savukārt šoreiz manu uzmanību ir piesaistījuši nosacījumi par Interešu konfliktiem, jo nevaru būt pārliecināta, ka mūsu tā saucamajiem „profesionāļiem” ir pietiekami laba izpratne par šā termina nozīmi.