Šajā reizē – par mērķi, kas būtu jāsasniedz, ieviešot publisko iepirkumu tiesisko regulējumu. Par mērķi pēc būtības, nevis pēc mākslīgas normu pievilkšanas formālai atbilstībai, saglabājot neierobežotas patvaļas iespējas, rupji piekrāpjot gan tos, kas ir augšā, gan tos, kuri apakšā un tos, kuri ir visapkārt.
Var jau mēģināt saprast amatpersonas, kuras 90. - to gadu beigās plecu pie pleca likušas pamatakmeni mūsdienu publisko iepirkumu sistēmai, un tagad jūtas tā, it kā būtu Latvijas publisko iepirkumu sistēmas akciju īpašnieki, un ir tiesīgi diktēt savus noteikumus. Tomēr ir jāņem vērā fakts, ka ikvienas personas tiesības sastopas ar ierobežojumiem, un ierobežojumi parādās brīdī, kad tiek pārkāptas citu personu tiesības. Tāpēc amatpersonas, kuras ir pilnvarotas vadīt publisko iepirkumu sistēmu valstī, jo īpaši nedrīkst ļaunprātīgi izmantot savu dienesta stāvokli privātās interesēs.
Jaunajā Publisko iepirkumu Direktīvā 2014/24/ES vārds “mērķis” šaurākā vai plašākā nozīmē ir pieminēts 53 reizes, un ik reizi tas tiek lietots kā tiešs vai netiešs atgādinājums par godīgas attieksmes jēgu un ilgtspējīgas attīstības nozīmi. Pretējā gadījumā šāda veida regulējums kļūst par izsmieklu attiecībā pret tiem, kuri vēlas dzīvot uz attīstību vērstā sabiedrībā.
Latvijas publisko iepirkumu likumā formulētais mērķis par atklātību, brīvu konkurenci, vienlīdzīgu attieksmi un līdzekļu efektīvu izmantošanu nu jau izklausās pēc ciniskas ņirgāšanās.
Starp citu, to ir sekmējuši arī gadījumi, kad Publisko iepirkumu likuma mērķis tiek piesaukts lēmumos (Latvijā tie tiek uztverti kā iepirkumu jomā augstākās iestādes spriedumi).Parasti likuma mērķis tiek piesaukts, ja amatpersonai ir vēlme pieņemt lēmumu, kura pamatojumam trūkst pārliecinošu argumentu. Piemēram, Iepirkumu uzraudzības biroja lēmums Nr.4-1.2/14-354 pusotru miljonu eiro vērtam iepirkumam vai Nr. Nr.4-1.2/14-349 apmēram 200 000 eiro vērtam iepirkumam. Arī atsauces uz Kopienu Tiesas spriedumiem šajos (arī daudzos citos gadījumos) ir nevietā. Par atšķirīgajiem gadījumiem un pārkāpumu svaru var pārliecināties ikviens, kuram pietiek laika un motivācijas izlasīt minētajos lēmumos citēto spriedumu pilnus tekstus.
Tāpēc, strādājot pie jaunā publisko iepirkumu regulējuma, ir jādomā par to, uz kādiem reāli sasniedzamiem mērķiem mēs vēlamies virzīt mūsu publisko iepirkumu sistēmu. Ja tā ir atklātība, tad, lūdzu, nebaidīsimies atklāti runāt par problēmām un mēģināsim tās novērst. Neveiksim darbības, kuras mazina objektīvās sabiedrības daļas iespējas sekot notikumu gaitai! Ja tā ir brīva konkurence, tad varbūt paskatīsimies, kāda ir mūsu atbildīgo amatpersonu izpratne par šo terminu! Ja tā ir vienlīdzīga un taisnīga attieksme, tad varbūt ir vērts noteikt ikvienam saprotamus un pieņemamus kritērijus? Ja tā ir valsts un pašvaldību līdzekļu efektīva izmantošana, tad varbūt ļausim pasūtītājam izmantot rīcībā esošos līdzekļus maksimāli efektīvi! Ja tā ir maksimāla pasūtītāja risku samazināšana, tad darīsim vismaz kaut ko, lai tā tiešām būtu...
